Atbildīga spēlēšana

Atbildīga spēlēšana praksē

Atbildīga spēlēšana sākas pirms pirmās iemaksas. Jau iepriekš jāzina, cik daudz naudas un laika drīkst atvēlēt izklaidei, lai pēc tam nebūtu jāslēpj zaudējumi, jāaizņemas vai jāmeklē nākamā iemaksa ar domu atgūt iepriekš zaudēto.

Lielākajā daļā azartspēļu vietņu robežas meklē konta sadaļās ar nosaukumiem kā “Responsible Gaming”, “Account Limits” vai līdzīgi. Tur parasti var iestatīt iemaksu limitu, sesijas atgādinājumu, zaudējumu robežu vai īslaicīgu pauzi. Ja limits tiek palielināts, dažās vietnēs izmaiņas nestājas spēkā uzreiz. Šāda aizture palīdz nepieņemt lēmumu uzreiz pēc zaudējuma.

Ja spēlēšanu jau ir grūti apturēt, ar limitu var nepietikt. Tad jāskatās uz konta slēgšanu, atdzišanas periodu vai pašatteikšanos.

Latvijas pašatteikšanās reģistrs

Latvijā oficiālais pašierobežošanas instruments ir Pašatteikušos personu reģistrs. Reģistra mērķis ir palīdzēt cilvēkam atturēties no pārmērīgas azartspēļu spēlēšanas, tostarp interaktīvajām azartspēlēm. Reģistrācija notiek ar Latvija.lv elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, un minimālais lieguma termiņš ir 12 mēneši.

Papildu skaidrojumu par palīdzības iespējām publicē Valsts ieņēmumu dienests. Tur norādīti arī kontakti vairākām Latvijas atbalsta organizācijām. Pašatteikšanās nav sods. Tā ir pauze, kas palīdz pārtraukt piekļuvi spēlei un atgūt laiku mierīgākam lēmumam.

Kur saņemt palīdzību Latvijā

VID lapā “Atbalsts spēlētājiem” ir apkopoti Latvijas palīdzības avoti, tostarp Anonīmie spēlmaņi, biedrība “Skalbes”, Slimnīca “Ģintermuiža”, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs un iniciatīva “Spēles brīvība”. “Spēles brīvība” atbalsta tālrunis azartspēļu atkarīgajiem un līdzatkarīgajiem ir +371 29323202.

Ja spēle ietekmē naudu, darbu, attiecības vai miegu, nevajag gaidīt brīdi, kad situācija kļūst “pietiekami nopietna”. Palīdzība ir domāta tieši brīdim, kad pašam kļūst grūti noturēt robežu.

Kā atpazīt problēmu

Problemātiska spēlēšana ne vienmēr sākas ar lielu zaudējumu. Biežāk sākumā mainās domāšana. Cilvēks arvien biežāk plāno nākamo spēli, pārbauda atlikumu, salīdzina zaudēto ar iespējamo vinnestu un sev saka, ka vēl viena iemaksa visu izlīdzinās.

Brīdinājuma signāls ir arī tas, ka iepriekš pietiekama summa vairs nešķiet pietiekama. Piemēram, sākumā tie bija 10 eiro sestdienas vakarā, bet pēc dažām nedēļām jau 30 vai 50 eiro, jo iepriekšējais zaudējums traucē mierīgi apstāties.

Apstājies, ja sāc slēpt spēlēšanu no tuviniekiem, ja spēlei tiek izmantota rēķiniem paredzēta nauda, ja pēc spēles parādās kauns vai dusmas, vai ja mēģinājumi samazināt spēlēšanu regulāri neizdodas.

Praktiski noteikumi pirms spēles

Pirms spēles nosaki summu, kuru vari zaudēt, neietekmējot īri, pārtiku, kredītus, ģimeni vai ikdienas drošību. Šai summai jābūt izklaides izmaksai, nevis ieguldījumam. Ja doma ir atpelnīt iepriekšējos zaudējumus, tas jau ir signāls pauzei.

Nosaki arī laiku. Sesija bez laika robežas viegli kļūst garāka, nekā plānots. Der vienkāršs atgādinājums telefonā un apņemšanās beigt spēli tad, kad laiks beidzas, nevis tad, kad “vēl mazliet” šķiet ērtāk.

Nespēlē alkohola, spēcīgu emociju vai finansiāla spiediena brīžos. Neaizņemies naudu spēlei. Neslēp zaudējumus no cilvēkiem, kuriem uzticies. Atbildīgas spēlēšanas rīkus iestati pirms iemaksas, nevis pēc tam, kad apstāties jau ir grūti.

Ko darīt, ja kontrole jau ir pazudusi

Pirmais solis ir pārtraukt piekļuvi spēlei šodien, nevis “no pirmdienas”. Izmanto konta slēgšanu, atdzišanas periodu vai pašatteikšanās reģistru. Ja iespējams, uz laiku nodod finanšu lēmumus uzticamai personai: izņem saglabātās kartes no pārlūka, ierobežo piekļuvi maksājumu lietotnēm un pasaki kādam, ka tev vajadzīga palīdzība.

Otrais solis ir saruna. Tā var būt saruna ar tuvinieku, ģimenes ārstu, psihologu, narkologu vai atbalsta grupu. Pasaki konkrēti, cik ilgi tas notiek, cik aptuveni ir zaudēts, vai ir parādi un vai pats vari pārtraukt piekļuvi kontiem.

Ja uztraucies par tuvinieku

Problemātiska spēlēšana bieži ietekmē arī ģimeni vai partneri. Ja tuvinieks slēpj izdevumus, aizņemas naudu, dusmojas par jautājumiem vai sola pārtraukt, bet ātri atgriežas pie spēles, sarunu labāk sākt mierīgi un konkrēti. Nosauc redzamo uzvedību, piedāvā kopā apskatīt palīdzības avotus un, ja vajadzīgs, palīdzi pieteikt pašatteikšanos.